Esmu profesionāls gleznotājs-grafiķis. Pabeidzu mākslas akadēmijas maģistrantūru un pārsvarā zīmēju kā arī nodarbojos ar trīsdimensionālajām animācijām un citiem grafiskiem projektiem. Grafikas uzdevums ir attēlot maksimāli detalizēti un vispārināt formas izmantojot pēc iespējas mazāk gaismas. Es domāju, ka mūsdienās nelieto šādas paralēles. Šobrīd grafika ir pilnveidojusies un pārveidojas par datorgrafiku. Pamatā ir stingrs zīmējums, gravēšana, litogrāfija, zīmējums uz akmens, gravēšana metālā u.c. Tāpēc man arī patīk grafika, atšķirībā no glezniecības, jo var veidot visu.
Šo profesiju sāku apgūt bērnībā mācoties Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Pirms es sāku mācīties šajā skolā, es sapņoju, ka tur mācīšos. Mācoties šajā skolā es sapņoju, ka iestāšos Mākslas akadēmijā. Kā dzied dziesmā — saceri sapņus! Es sapņoju izstādīt savus darbus galerijās, šie sapņi arī piepildījās. Manas gleznas bija izstādītas gan Rīgā, gan arī Eiropā.
Šobrīd cenšos piedalīties starptautiskās izstādēs. Papildus izstādēm man patīk izstrādāt dizainus sporta turnīriem, jo es pats esmu nodarbojies ar sportu, kā arī radīt datorspēļu personāžus, jo agrāk man ļoti patika spēlēt un izdzīvot to dzīves. Šobrīd es pats radu.

Man ir daudz intereses — veidot, zīmēt, varbūt tas izklausās aizdomīgi, jo pastāv viedoklis, ka visur nevar paspēt, ir grūti būt labākajam daudzās sfērās. Tāpēc man arī patīk māksla, jo tai nav robežu. Es nespētu visu dzīvi zīmēt laiviņas un mežu. Es esmu “par” šauru specializāciju. Ja gleznotājs uzzīmēs mežu 2-5 tūkstoš reižu, tad 2 gleznas ar mežu ieies vēsturē. Bet, ja viņš zīmēs mežu, jūru, laukus, cilvēkus, iespējams, ka tas būs tikai labi, bet nekas ģeniāls var arī neizdoties. Gleznotāju var salīdzināt ar zinātnieku. Ja viņš iedziļinās tēmā par meža glezniecību, tad viņa gleznas kļūst labākas, protams arī pilnīgākas.
Man vislabāk patīk figurālās kompozīcijas un konceptuāla māksla — provocēt cilvēkus, “izjokot” par sabiebrībā aktuālām un mūsdienīgām tēmām. Tas man patīk, ne tāpēc, ka gribu būt uzmanības centrā, nebūt nē. Tas man patika jau mācoties pirmajā kursā mākslas akadēmijā. Mans vectēvs bija kara prokurors, un viņš lika man lasīt dažādu literatūru. Es lasīju Ņekrasovu, Gogoļu, Dostojevski un skatījos enciklopēdijas, mācījos padomju mākslu no literatūras un no vectēva draugiem — zīmēšanas skolotājiem u.c. Iestājoties mākslas akadēmijā, es jau biju plakātu meistars. Diplomdarbam tika izstrādāts 5 plakātu sērija “Sit glezniecībai ar grafiku”. Tas bija savdabīgs protests pret glezniecību, plakāti bija izlīmēti akadēmijā, tas bija forši.

Vispirms nepieciešams uzrakstīt teoriju. Pēc tam to iesniegt un iegūt apstiprinājumu, ka teorija ir patiesa, un to var apstiprināt praksē. Pēc tam sāk praktisko daļu, izpildot uz papīra vai auduma. Tālāk nepieciešams izvēlēties darba pārraugu no tās sfēras, kurā viņš ir profesionālis. Starpposmu rezultāti tiek atrādīti un viņš novērtē darba plusus un mīnusus, kā arī aizstāv komisijas priekšā. Papildus vēl nepieciešams izvēlēties, kurš vadīs teorētisko daļu – vēsturnieku vai filozofu. Profesionāli nepieciešams izvēlēties atbilstoši darba specifikai, piemēram, ja darbs ir filozofisks vai reliģiozs, tad atbilstoši šai jomai. Komisija sastāv no 12 cilvēkiem, kā arī papildus ir rektors no kādas Eiropas akadēmijas. Tu izstādi savu darbu uz sienas un izstāsti ideju, komisijas locekļi apskata kā tas attēlots vizuāli un klausās tavu prezentāciju par šo darbu. Papildus izsakās arī tava diplomdarba vadītāji, stāsta par ideju, par darba svarīgumu. Mākslinieks apmēram gadu pirms aizstāvēšanās dzīvo savā darbnīcā, lai realizētu iecerēto.

No bērnības spēlēju basketbolu, tāpēc tas notika dabīgi. Ar vienu puisi mēs patstāvīgi spēlējām, un kādu dienu viņš atnāca pie manis ar lūgumu palīdzēt organizēt turnīru. Viņš pats spēlēja basketbolu, dabūja grozus, bet nezināja, ko darīt tālāk. Es apsolīju palīdzēt, izstrādāju pirmo dizainu, kuru sāka izmantot, visiem ļoti patika. Es ļoti ticēju ka projekts izdosies. Man bija entuziasms un vēlēšanas palīdzēt ar to, ko es varu – ar savu laiku, kaisli, idejām, saukļiem. Projektam jau ir gandrīz 10 gadi. Turnīrus rīkojam arī Maskavā, drīzumā vadīsim Filipīnās. Rīgā mūs atbalsta dome, Ušakovs, Rīgas Brīvosta, Aerodium, Adidas u.c kompānijas.

Papildus tam man ir arī citi projekti Krievijā. Piemēram, šobrīd es esmu galvenais mākslinieks VTB līgas studentu asociācijas basketbolam (SAB), noformēju savu pirmo zāli Maskavas Valsts Universitātē (МГУ). Visās augstskolu basketbola zālēs, kuras ietilpst SAB, būs baneri ar maniem zīmējumiem. Drīz es braukšu uz Sanktpēterburgu un uzstāšos 200 cilvēku auditorijai par sporta dizaina nepieciešamību un savu veiksmes stāstu, jo esmu strādājis ar Nike, Adidas, NBA un šobrīd esmu iekļuvis topā starp 12 labākajiem sporta gleznotājiem pasaulē. Būs trīs izstādes Singapūrā, San-Francisko un Tokijā, kur tiks izstādīti mani basketbola darbi. Nesen mani uzaicināja lasīt lekcijas Krievijā un stāstīt par mākslas nepieciešamību sportā un teoriju par sporta turnīru noformēšanu, balstoties uz manu pieredzi.
Jā, viss sākās ar Ghetto games. Es domāju, kad tu dari ar patiesu atdevi, kad nedomā ne par naudu, ne par ko citu, kad tikai zīmē un esi pārņemts ar savu ideju kā bērns, tikai tad ir arī labs rezultāts.

Šobrīd es vēl filmējos filmā par sportu un mākslu Krievijā. Tā ir mākslinieciski dokumentāla filma kurā piedalās Timati, Deniss Simacevs u.c., kuri ir saistīti ar mākslu un sportu. Timati šobrīd taisa Kenguru Pro laukumus kopā ar maniem draugiem. Jau 4 gadus palīdzu ar pasaules čempionātu grafisko noformēšanu Kenguru Pro sacensībām.

Grilbāra dizaina ideja radās manam Maskavas draugam Muradam, kurš jau 10 gadus strādā restorānu biznesā. Viņš man pastāstīja savu restorāna ideju, un es viņam piedāvāju to realizēt Rīgā. Sākumā viņš atvēra restorānu ar nosaukumu Zivju lete Dzirnavu ielā, kas ir restorāns ar atvērtās virtuves koncepciju. Vēlāk man palūdza palīdzēt arī ar šo restorānu. Mums bija nepieciešams drosmīgs risinājums, es uzņēmos viņam palīdzēt, jo uzskatu, ka šis ir ļoti interesants projekts.
Man interjera dizains ļoti patika, esmu izgājis kursus, tāpēc es varēju viņam palīdzēt. Esmu apmierināts ar rezultātu Zivju letē — mēs nokļuvām žurnālā Deko un uzvarējām nominācijā gada dizains.
Vēlāk sākām realizēt COD interjera dizainu japāņu stilā. Šis stils patīk gan man, gan Muradam. Dizaina izstrādei mēs piegājām eklektiski, tāpēc tika izmantotas eiropiešu stila detaļas. Mēs izmantojām vairākas interjera tehnikas, kur bija daudz koka un ķieģeļa. Pagrabstāva telpa bija ļoti skaista, tāpēc mēs atstājām dažas ķieģeļu virsmas. Manuprāt ķieģelis un koks ir divu tipu materiāli, kas atsvaidzina jebkuru interjeru.

Nē, es staigāju pa telpu ar lapu un zīmēju. Dizains radās galvā. Sākumā pagrabs bija nolaists, bet bija redzams, ka tas ir burvīgs un es tajā iemīlējos. Bija redzama vēsture, bet mēs diemžēl nezinām, kas šeit notika. Iespējams, ka noliktava vai neliela ražošana.
Augšstāvos arī ir telpas. Tur atrodas Latvijā vienīgais robata grils. Tas ir trīsstāvīgs japāņu grils ar iespēju vienmērīgi gatavot gaļu, zivi un dārzeņus uz oglēm.
Lai atsvaidzinātu nopietno japāņu atmosfēru, mēs izmantojām komiksus Samurai Shutdown no mīļākās bērnības spēles. Tie, kas ir spēlējuši, uzreiz saprot, ka tas nav tikai panno projekts, bet vēsturiska lieta.
Dizainā tika ieguldīta dvēsele, darba bija tik tiešām daudz.

Jā, to taisīja latviešu koka amatnieks Verners Kalacis no Ventspils, kur viņam ir sava personīgā darbnīca. Viņam ļoti patīk sava profesija, viņš taisa brīnišķīgas lietas – izmanto sveķus apdarē, kurus pēc tam var apgaismot, līdzīgi, kā uz mūsu bāra letes. Viņš patiešām ir profesionālis savā jomā un prot radīt ļoti interesantus priekšmetus no koka. Es uzskatu, ka interjera dizains restorānu biznesā ir tik pat svarīgs, kā virtuves kvalitāte. Manuprāt, abas šīs lietas šeit ir absolūti lieliskas.
Es atceros padomju restorānus. Mums Latvijā bija daudz interesantu vietu, piemēram, "Sēnīte", "Jūras pērle" u.c. Es orientējos no atmiņām, kas bija palikušas pēc šo restorānu apmeklēšanas. Šajos restorānos biju kopā ar vecākiem un ļoti labi atceros interjerus, tie mani apbūra un palika atmiņā kā nelieli muzeji ar patīkamu intīmu apgaismojumu, un koku interjerā. Tur gribējās atgriezties.

Šī siena. Tā bija taisna. Es izgriezu no papīra kvadrātus un pielīmēju tos, uztaisot ornamentu. Vēlāk aizpildījām tos. Tā bija spontāna ideja.
Dažās vietās ir redzams interesants koka kontrasts. Viss interjers tika radīts pēc sajūtām, neizmantojot 3D.

Es nodarbojos tika tad, ja mani interesē pats projekts, ja esmu gatavs ieguldīt dvēseli tajā. Interjerā var radīt līdzīgi kā uz auduma.

Jā, protams. Man tas ir interesanti.

Paldies!